site loader
site loader
22. februāris, 2024 No kāda vecuma atskaņot bērnam pasakas?

No kāda vecuma atskaņot bērnam pasakas?

Nekad nav par agru sākt atskaņot bērnam audio pasakas.  Klausoties bērnam atbilstošu saturu, kas ierunāts lēnāk, izteiksmīgāk un ar īpašiem uzsvariem tekstā, bērns veicina valodas un vārdu attīstību, to izpratni un nacionālā skanējuma uztveri.  

Atskaņojiet pasakas  nesen dzimušam mazulītim.

Pirmajos mēnešos pēc bērniņa piedzimšanas viņš, protams, vairāk uzmanību pievērsīs mammas un tēta balss skanējumam. Taču nonoliedzami, viņš saklausa arī apkārtējās pasaules sakņas un vieglāk uztver pārdomātu un plūstošu skaņas ritmu nevis saturu. Tādēļ, šajā vecumā pasakas domu jaundzimušais neuztvers, toties skaņu, intonācijas un valodas skanējumu, viņš spēs sadzirdēt. 

Audio pasakas nav monotona lasīšana. Tās ir bagātas ar intonācijām, uzsvariem, izteiksmi un zināmu teatrālismu, kas veicina klausītāja fantāziju un iztēli. Ja pasaku klausīšanās būs regulāra tradīcija ģimenēs, jau aptuveni 6 mēnešu vecumā bērns uzskatāmi parādīs, ka izbauda kopīgu audio pasaku atskaņošnas laiku ar vecākiem.

KidsOn.lv īpaši iesaka tautas pasakas – jo senākas, jo labāk. 

Kad bērni nedaudz paaugās, beži manām, ka viņi paši lieliski pasaka priekšā, ko vēlas klausīties. Dažreiz, par vienu un to pašu pasaku atkal un atkal – un tas nav nekas slikts. Dažādībai, var mēģināt atskaņot bērnam ritmiskus dzejolīšus, kurus iemācoties var skaitīt kopīgi arī dažādos dienas darbiņos un rotaļās. 

Lasīt pasakas nenozīmē atlicināt katru vakaru 15 minūtes žiglai pasakas atskaņošanai. Pasakas var kļūt par pozitīvu un jēgpilnu ikvakara tradīciju, kas palīdz bērnam izveidot ieradumus, kas norit katru vakaru. Ne tikai pasaku atkaņošana, bet arī mierīgas vakara sarunas par dažādam tēmām attīstīta bērna valodiņu, iztēli un domāšanu. Turklāt necenties savu stāstījumu padarīt pārāk vienkāršu, baidoties no sarežģītākiem vārdiem.  Bērns ātri vien sapratīs vārdu nozīmi, ja vien to izskaidrosiet.

Pasakas un pamācība!

Pasakās bieži tiek minētas situācijas, ar kurām bērns sastapsies reālajā dzīvē, viņa zemapziņā veidojas sava veida “informācijas krātuve” par dažādiem to risinājumiem un likumsakarībām. Ja vecāki apspriež un pārrunā ar bērniem pasakās dzirdēto, tad informācijas uzkrāšanās stāvoklis atrodas aktīvā stadijā. Bērns var apzināti rīkoties, redzēt cēloņu un seku savstarpējo sakarību, spriest par savu lietderību, izzināt savas spējas un iespējas. Apzināti un neapzināti izvēlēties labākos risinājumus. Tas nozīmē, ka pasaku lasīšana, to pārrunāšana, un pašiem savu pasaku izdomāšana ir lielisks paņēmiens, ar kuru palīdzību izspēlēt dažādas situācijas, kuras vecāki saskata kā būtiskas bērna ikdienā. 

Pasakau klausīšanās veicina vārdu krājuma veidošanos.

Tā pat kā lasīšana veicina vārdu krājuma veidošanos, tā arī pasaku klausīšanās stimulē iztēli un uzlabo bērniņa komunikācijas prasmes. Tātad – jo  stabilāka ir tradīcija audio pasaku atskaņošanai, jo labāk tas ir bērna izaugsmei. Bērna valodas attīstība ir cieši saistīta ar to, cik daudz vārdu viņš dzird katru dienu. Dažkārt vecāki pukojas, ka bērniņš atkal un atkal vēlas dzirdēt vienu un to pašu pasaku vai stāstu. Īstenībā par to vajadzētu priecāties. Tas nozīmē, ka konkrēts varoņa pārdzīvojums ir radniecīgs bērna dvēselē notiekošam procesam. Kad bērns būs piesātinājies ar šo informāciju un pieredzi, viņš vairs to neprasīs.

Ērtākais veids vecākiem!

Arī māmiņai un tētim no pasaku atskaņošanas ir labums, jo prieka radīšana savam mīļajam, mazajam bērnam ir liels gandarījums. Pasakas, kuras labprāt klausās bērns, vecākiem stāsta par bērna iekšējo pasauli. Pasakas noder ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Pasaka ir aktuāla visā cilvēka mūža garumā. Ļoti labi var palīdzēt pasaku terapija pieaugušo vecumā – viņiem vajag apzināti atrast sižetu, kurā varbūt ir iesprūduši, vai uz kuru tiecas, bet sastopas ar neskaitāmiem šķēršļiem. Pieaugušiem ir jāatceras, ka viņos arī mīt iekšējais bērns, kurš vēlas to pašu, – pasaku, brīnumu, atbalstu, mīlestību.