site loader
site loader
1. marts, 2024 Dziesmas bērniem apvienotas playlistēs

Dziesmas bērniem apvienotas playlistēs

Dziesmas bērniem apvienotas playlistēs

Ir pierasta iespēja klausīties dziemas mūziķa vai grupas albumos, kuros dziesmas parasti ir sarindotas pēc kādas noteiktas jēgas un būtības. Bet daudz biežāk mēs izvēlamies atskaņot mūziku playlistēs, kas atbilst tā brīža garastāvoklim, svētku reizei vai rada vēlamo ikdienas noskaņojumu. Tādēļ KidsOn.lv sagatavojis bērnu dziesmu playlistes, dažādiem dzīves gadījumiem, piemēram, dziesmas saulainai dienai, dziesmas lietainai diena, lustīgas dienas dziesmas, dienas mix, u.c.

 Atklājās, ka latviešu bēnu dziesmiņās ir manāma atsķirība, ja playlistes veidojam meitenēm vai puišiem. Tas tādēļ, ka meiteņu dziesmu playlistes saturā apdziedātās tēmas ir par kleitām, pucēšanos un protams, skaistiem un mirguļojošiem pasaku un fantāziju tēliem, bet puiku dziesmās vairāk dzied par spēlēm un delverēšanos. Tomēr, vienojošais bērnu dziesmu faktors ir tas, ka šīs dziemas var klausīties visi.

KidsOn.lv sagatavotais bērnu dziesmu materiāls ikdienā noder pirmsskolas mūzikas skolotājiem, grupu skolotājiem un ģimenēm, kuras mīl muzikālas aktivitātes kopā ar saviem bērniem mājas apstākļos. Mūzikas straumēšnas platformas bērnu dziesmas iedziedājuši daudzi populāri un atpazīstami ansambļi, grupas un vokālisti, piemēram, Dzeguzīte, Knīpas un Knauķi, Rasa, Podziņas, Kukuragi, Spāres, u.c. Tie ir ilggadēji un profesionāli ansambļi, tādēļ viņu dziesmas ātri iegūst popularitāti, un jau pēc pirmās klausīšanās reizes, daudzi bērni šīs dziesmas, rotaļas un dejas ātri iemācās no galvas. Bieži novērojam, ka jau nākamajā mūzikas atskaņošnas reizē bērni braši dzied tām līdzi. Savukārt vecāki mana, ka KidsOn.lv bērnu dziesmu atskaņošanas laikā ne vien bērni, bet arī paši vecāki ir izdziedājušies, izspēlējušies un izdejojušies līdz ar mazajiem un visi kopā guvuši lielu prieku! 

Tāpēc, klausoties bērnu dziesmas albumos vai iepriekš sagatavotās tematiskās playlistēs, iespējams pielāgoties vēlamam noskaņojumam, aktivitātes līmenim un gatastāvoklim, kā arī veidot uzdevumus bērniem pirmsskolas vecuma un sākumskolas vecuma grupām. 

Playlistēs ir apkopoti arī tautas mūzikas materiāli, kurus bieži izmanto nacionālās muzikālās audzināšanas saturā, kas patīk bērniem un kuru iespējams gan izdziedāt, gan izspēlēt uz ritma un mūzikas instrumentiem, vai arī tās izspēlēt kustību rotaļās. Noteikti atzīmēsim, ka ir sagatavota papildus audio ierakstu kategorija “Skaitāmpanti”, kas ir pantiņa ieraksts kopā ar tekstu un kustību pamācībām. Skaitāmpanti noteikti ieviesīs jaunas un jautras tradīcijas katrā ģimenē vai grupiņā.

Dziesmas bērniem dod iespēju radoši izpausties dažādos rotaļu darbības veidos. Tas ir interesanti gan bērniem, gan vecākiem, gan skolotājiem, audzinātājām un auklītēm. Bērniem piemērotas dziemas nostiprina bērna atmiņā atskaņoto mūzikas materiālu un tas neapnīk, jo dod iespēju dažādām aktivitātēm, rotaļām un fantāzijām, kas rodas dzirdot jaukās dziesmiņas. 

KidsOn.lv apvieno arī dziesmu pavadījumus. Tos var apskatīt  playslistes sadaļā “Pavadījumi”. Klausoties mūziku bez vārdiem, tā dod iespēju radoši izdomāt savus teksta variantus, kas bērniem rodas brīžos, kad piemirstas īstie dziesmu teksti. Noteikti iesaku izmēģināt – jo gala rezultāts parasti ir jautrs, amizants un bieži bērns pat gatavs uzrīko veselu izdomāto dziesmu koncertu.

Papildiniet savu ikdienu ar kvalitatīvu un jēgpilnu saturu. Tas dos iespēju bērniem bagātināt latviešu valodas vārdu krājumu, izdziedāt dažādu ritmu un noskaņojumu mūziku, kas parasti notiek vienlaicīgi ar bēna intuitīvām kustībām un dancošanu. Klausieties Playlistēs latviešu tautasdziesmas dažādās apdarēs, audio rotaļas, klausieties pasakas, kā arī daudzu pazīstamu latviešu autoru komponētas un kopradītas dziesmas. 

Vairosim bērnos prieku!




22. februāris, 2024 No kāda vecuma atskaņot bērnam pasakas?

No kāda vecuma atskaņot bērnam pasakas?

No kāda vecuma atskaņot bērnam pasakas?

Nekad nav par agru sākt atskaņot bērnam audio pasakas.  Klausoties bērnam atbilstošu saturu, kas ierunāts lēnāk, izteiksmīgāk un ar īpašiem uzsvariem tekstā, bērns veicina valodas un vārdu attīstību, to izpratni un nacionālā skanējuma uztveri.  

Atskaņojiet pasakas  nesen dzimušam mazulītim.

Pirmajos mēnešos pēc bērniņa piedzimšanas viņš, protams, vairāk uzmanību pievērsīs mammas un tēta balss skanējumam. Taču nonoliedzami, viņš saklausa arī apkārtējās pasaules sakņas un vieglāk uztver pārdomātu un plūstošu skaņas ritmu nevis saturu. Tādēļ, šajā vecumā pasakas domu jaundzimušais neuztvers, toties skaņu, intonācijas un valodas skanējumu, viņš spēs sadzirdēt. 

Audio pasakas nav monotona lasīšana. Tās ir bagātas ar intonācijām, uzsvariem, izteiksmi un zināmu teatrālismu, kas veicina klausītāja fantāziju un iztēli. Ja pasaku klausīšanās būs regulāra tradīcija ģimenēs, jau aptuveni 6 mēnešu vecumā bērns uzskatāmi parādīs, ka izbauda kopīgu audio pasaku atskaņošnas laiku ar vecākiem.

KidsOn.lv īpaši iesaka tautas pasakas – jo senākas, jo labāk. 

Kad bērni nedaudz paaugās, beži manām, ka viņi paši lieliski pasaka priekšā, ko vēlas klausīties. Dažreiz, par vienu un to pašu pasaku atkal un atkal – un tas nav nekas slikts. Dažādībai, var mēģināt atskaņot bērnam ritmiskus dzejolīšus, kurus iemācoties var skaitīt kopīgi arī dažādos dienas darbiņos un rotaļās. 

Lasīt pasakas nenozīmē atlicināt katru vakaru 15 minūtes žiglai pasakas atskaņošanai. Pasakas var kļūt par pozitīvu un jēgpilnu ikvakara tradīciju, kas palīdz bērnam izveidot ieradumus, kas norit katru vakaru. Ne tikai pasaku atkaņošana, bet arī mierīgas vakara sarunas par dažādam tēmām attīstīta bērna valodiņu, iztēli un domāšanu. Turklāt necenties savu stāstījumu padarīt pārāk vienkāršu, baidoties no sarežģītākiem vārdiem.  Bērns ātri vien sapratīs vārdu nozīmi, ja vien to izskaidrosiet.

Pasakas un pamācība!

Pasakās bieži tiek minētas situācijas, ar kurām bērns sastapsies reālajā dzīvē, viņa zemapziņā veidojas sava veida “informācijas krātuve” par dažādiem to risinājumiem un likumsakarībām. Ja vecāki apspriež un pārrunā ar bērniem pasakās dzirdēto, tad informācijas uzkrāšanās stāvoklis atrodas aktīvā stadijā. Bērns var apzināti rīkoties, redzēt cēloņu un seku savstarpējo sakarību, spriest par savu lietderību, izzināt savas spējas un iespējas. Apzināti un neapzināti izvēlēties labākos risinājumus. Tas nozīmē, ka pasaku lasīšana, to pārrunāšana, un pašiem savu pasaku izdomāšana ir lielisks paņēmiens, ar kuru palīdzību izspēlēt dažādas situācijas, kuras vecāki saskata kā būtiskas bērna ikdienā. 

Pasakau klausīšanās veicina vārdu krājuma veidošanos.

Tā pat kā lasīšana veicina vārdu krājuma veidošanos, tā arī pasaku klausīšanās stimulē iztēli un uzlabo bērniņa komunikācijas prasmes. Tātad – jo  stabilāka ir tradīcija audio pasaku atskaņošanai, jo labāk tas ir bērna izaugsmei. Bērna valodas attīstība ir cieši saistīta ar to, cik daudz vārdu viņš dzird katru dienu. Dažkārt vecāki pukojas, ka bērniņš atkal un atkal vēlas dzirdēt vienu un to pašu pasaku vai stāstu. Īstenībā par to vajadzētu priecāties. Tas nozīmē, ka konkrēts varoņa pārdzīvojums ir radniecīgs bērna dvēselē notiekošam procesam. Kad bērns būs piesātinājies ar šo informāciju un pieredzi, viņš vairs to neprasīs.

Ērtākais veids vecākiem!

Arī māmiņai un tētim no pasaku atskaņošanas ir labums, jo prieka radīšana savam mīļajam, mazajam bērnam ir liels gandarījums. Pasakas, kuras labprāt klausās bērns, vecākiem stāsta par bērna iekšējo pasauli. Pasakas noder ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Pasaka ir aktuāla visā cilvēka mūža garumā. Ļoti labi var palīdzēt pasaku terapija pieaugušo vecumā – viņiem vajag apzināti atrast sižetu, kurā varbūt ir iesprūduši, vai uz kuru tiecas, bet sastopas ar neskaitāmiem šķēršļiem. Pieaugušiem ir jāatceras, ka viņos arī mīt iekšējais bērns, kurš vēlas to pašu, – pasaku, brīnumu, atbalstu, mīlestību.

 

22. augusts, 2023 Tautasdziesmas

Tautasdziesmas

Tautasdziesmas

Tautas sacerēta dziesma ir TAUTASDZIESMA! Šis ir viens no folkloras galvenajiem žanriem, kurā tautas daiļrades sacerējums ir vārsmās – dziedāšanai vai teikšanai.

Latviešu tautasdziesmas, tika sacerētas senatnē- izplatītas sabiedrībā no paaudzes paaudzē un saglabātas līdz mūsdienām. Tās dziedāja gan ikdienā, gan svētkos. Bieži, caur tautasdziesmām mēs izprotam un apgūstam seno tautas kultūru, senču gudrības.Tautasdziesmās bieži atainots zemnieka ražas, saimniecības un paša dzīves cikls, uzskati un pamatvērtības. Tautasdziesmas  radušās pirms vairāk kā tūkstoš gadiem, bet tā īsti laiks nav precīzi nosakāms. 

19. gadsimta sākumā, pirmie latviešu tautasdziesmu vācēji un apkopotāji bija vācu garīdznieki

19.gadsimta beigās Krišjānis Barons (1835 – 1923) latviešu folklorists, rakstnieks un publicists sastādīja pirmo pilnīgo latviešu tautasdziesmu izdevumu „Latvju dainas”, kur dziesmas sakārtotas pēc saistības ar tautas dzīvi un cilvēka mūža ritējuma – no dzimšanas līdz nāvei.

Nozīmīgu darbu 19. un 20. gs. tautasdziesmu vākšanā, apkopošanā un apdarināšanā veikuši komponisti Jānis Cimze, Jurjānu Andrejs, Emilis Melngailis, Jēkabs Graubiņš u.c.

 

Tautasdziesmās apdziedāti dažādi dzīves notikumi un tēmas, piemēram,  ikdiena, ģimenes attiecības, mūža godi – kristības, kāzas un bēres, dažādi darbi lopkopībā, zemniecībā, zvejniecībā, amatniecībā, gadskārtu svētki – Jāņi, Mārtiņi, Ziemassvētki, Lieldienas u.c.

Tika radītas arī kara dziesmas un protams, daudz apdziedāta daba, dievības -Māra, Laima, dabas parādības, piemēram, Saule, Saules meitas, Mēnesis, Auseklis, zvaigznes. Bet kurš pieaugušais gan nav dzirdējis, ka mūsu tautā ir arī visai jautras un ķecerīgas ģimenes auglības – nerātnās tautasdziesmas.

22. augusts, 2023 Pirmie soļi grāmatu pasaulē

Pirmie soļi grāmatu pasaulē

Pirmie soļi grāmatu pasaulē

Noteikti esat bijuši grāmatnīcā vai lielākos pārtikas lielveikalos, un pamanījuši, ka ir ļoti liela grāmatu izvēle pavisam maziem bērniem no izturīgiem materiāliem – papīra grāmatas ar ļoti biezām lapām, auduma grāmatiņas bēbīšiem un pat ūdens izturīgas grāmatiņas vannas priekiem. Starp citu –  ja dodaties ciemos – šādas grāmatas ir lieliska dāvana mazuļiem.

Šķiet neticami, ka pavisam mazam bērnam bieži patīk izvēlieties grāmatas, ja vien saistoši ir zīmējumi un attēli. Arī košās krāsa piesaista mazo actiņu uzmanību.

Lasīšana priekšā nav novecojusi –  vecāku priekšālasīšana ļauj bērnam aptvert, ka grāmatā ir kaut kas līdzīgs maģijai. Kad vecāks lasa, rodas īpašs stāsts. Mazais bērns nevar saprast, ka tekstu pieraksta ar zīmēm, tādēļ, intriga šķiet vēl aizraujošāka. Bērns sagaida jauku un pārsteidzošu ne tikai grāmatas stāstu, bet arī pārdzīvoto lasītā stāsta emocijas. Bet svarīgāk par visu ir tas, ka bērns izbauda kopā būšanu ar vecākiem.

Ņemiet vērā – līdz divu gadu vecumam, bērns nespēj klausīties un uztvert garus tekstus. Viņam labprātāk patiks vērot bildītes, kuras aprakstīsies ar teikumu vai diviem.

 Ja ilustrācijās attēloti dzīvnieki un lietas, izmantojiet, lai saistītu tos ar skaņām. Padariet to par  lielisku veidu, kā bērnam mācīt, kā suns rej, gailis dzied, kaķis ņaud, pulkstenis tikšķ, traktors rūc. Ja atkārtosiet šīs skaņas atkal un atkal, bērns tās dzirdēs un ar laiku atdarinās.

Tieši tā pat ir ar krāsu pazīšanu –  izvēloties krāsainas ilustrācijas, nosauciet zīmējumā redzamo lietu krāsas un rādiet tās bērnam, piemēram, “zāle ir zaļa, varde arī ir zaļa. Tomāts ir sarkans, maks arī ir sarkans.” Meklējiet nosauktās krāsas arī dziesmās un ikdienas lietās.

Ja grāmatu lasīšana kļūs par rituālu, tad bērni paši tieksies pie grāmatām, piemēram, pirms diendusas vai vakara miedziņa. Bērns atcerēsies prieku, ko sagādā grāmatu lasīšana, un vēlēsies to atkārtot ar Jums atkal un atkal.

Lielisks veids, kā raisīt fantāziju un ziņķāri ir klausāmās pasakas. Īpaši skaidra vārdu izruna,  lielais vārdu krājums un emocijas. Klausoties pasakas, bērns mācās noturēt uzmanību un ieklausīties stāstā. Bieži, klausāmās pasakās ir arī kāda īpaša strāsta doma vai pamācība, kuru bērns vēlāk interpretēs savāk ikdienā.

22. augusts, 2023 Labi vārdi ietekmē bērnu

Labi vārdi ietekmē bērnu

Labi vārdi ietekmē bērnu

Ko tur liegties – pozitīvi vārdi ietekmē mūs visus. Mums taču patīk saņemt uzslavu, pateicību un būt novērtētiem. Bet iedomājieties, ja mazai un tīrai dvēselītei pasaka ko jauku – prieks ir īsts, neviltots un tas tiek baudīts par visiem 100%. Turklāt labie un pozitīvie vārdi ietekmē viņa pašapziņu un identitāti. 

Kad mazulis ir pavisam mazs zīdainītis, viņa uzvedība nevar būt ne laba, ne slikta, jo tā balstās uz izdzīvošanas vajadzībām. 

Pamazām bērns pieaug un tas, kā mēs viņu raksturojam, patiesībā ietekmē mazo cilvēku, kā arī maina mūsu uztveri par viņu. 

Iedomājaties, piemēram, ka divgadniekam veikalā sākas dusmu lēkme, jo viņš nav ieguvis kāroto saldumu. Vecāki viņa uzvedību varētu raksturot kā negatīvu – pat pielīdzināt mazuli raudošam monstriņam. Taču pastāv arī iespēja to visu uztvert pozitīvāk – bērns mācās būt neatkarīgs un piedzīvo spilgtas esmocijas, kuras vēl neprot apvaldīt. Tas, ko sakāt un domājat par bērna uzvedību, noteiks to, kā mazais jutīsieties un kā paši vecāki reaģēs uz situāciju. Pēc tam nereti gan rodas jautājums: “Kādēļ izmantot pozitīvus vārdus, raksturojot bērnu, ja patiesībā, vecāki un bērns jutās slikti? Tad tie taču ir meli!”

Taču vienmēr jāatceras, ka mūsu – vecāku – izvēlētie vārdi var ietekmēt bērna pašidentitātes veidošanos. Tie var kļūt par “zīmogu”, kam piemīt zināms spēks un spēja piepildīties. Tādēļ, izvēloties pozitīvus vārdus bērna raksturošanai, jūs palīdzat viņam veidot identitāti – to, kā cilvēks sevi uztver un uzvedās. Tas ietekmēs bērna dzīvi nākotnē un pat to, kā viņš runās ar saviem bērniem. 

Nedomājiet, ka izvēlēties bērna raksturojumā pozitīvus vārdus nozīmē, ka viņā tiek saskatīts tikai gaišais un pievērtas acis uz slikto, tādā veidā izlutinot bērnu. Globāli – negatīvs raksturojums liek domāt negatīvi, tādējādi padara būšanu par vecākiem vēl grūtāku. 

Ja mēs izvēlamies akcentēt bērna stiprās puses, tie būs kā burvju vārdi, kas palīdz fokusēties uz atvases potenciālu. Tādā veidā topošās personības stiprā puse tiek padarīta spēcīgāka un bērnam būs vieglāk pārdzīvot grūtības un vājuma brīžus. 

Gan labi, gan slikti vārdi un raksturojumi ir dzirdami arī dziesmās. Sūrošanās par dzīvi, pastāvošo kārtību un nelaimīgu mīlestību bieži saklausāma mūzikas tekstos pieaugušajiem. Taču mazam bērnam nav tādas dzīves pieredzes, lai viņš varētu izprast dziesmā vēstīto. Bērns dziesmās uztver vārdus un to, kā tie tiek pasniegti (agresīvi, mīļi, sāpīgi vai sajūsmināti). Viņš tos ne vien atceras, bet arī atkārto. Ja veidosiet bērnam pozitīvu muzikālo vidi, viņš lieliski spēs uztvert bērnu dziesmu pozitīvo un rotaļīgo noskaņojumu. Bērniem domātās dziesmās vārdi bieži atkārtojas, tādējādi tiek pozitīvi veidots vārdu krājums ar viņa vecumam piemērotiem vārdiem un izteicieniem, kā arī raisītas asociācijas.

Kāpēcītis, kurš visu laiku uzdod jautājumus, ir drīzāk zinātkārs nevis uzmācīgs. Mūsu, vecāku, uztvere un izpratne par to, kāpēc viņš rīkojas tādā vai citādā veidā, var palīdzēt uztvert bērnu ar simpātijām, nevis kritiski. 

Esiet mīloši, pacietīgi un jauki, tad būšana par vecākiem jūsu atmiņā paliks kā dzīves skaistākais un piepildītākais laiks! 

2. jūnijs, 2023 Kad uz cik daudz mazulis sāk runāt?

Kad uz cik daudz mazulis sāk runāt?

Kad un cik daudz mazulis sāk runāt

Lai arī bieži ir novērots, ka vieni mazuļi ir ašāki skrējēji, bet citi- runātāji, tomēr tiek uzskatīts, ka pirmie apzinātie vārdi mazulim parādās apmēram gada vecumā. Tā parasti ir apzināta pļāpāšana, un sadzirdēto skaņu un vārdu atkārtošana.

Mazulis, atkārtojot savus pirmos vārdiņus, kas bieži ir mamma, tētis, ome, mazulis ne tikai liek vienu zilbi pie otras, bet zilbes ir līdzīgas, bet ne vienādas – viena ir ar uzsvaru, otra bez. Kas bērns dzird kādu vārdu, tas tiek uztverts kopumā un ievēro vārda ritmu un uzsvaru. Tādēļ, mazuļa runā sākumā parādās vārdi, kuri sastāv no vienas uzsvērtās zilbes, piemāram, Ba – bumba,  pu – putra, vai arī vārda ritmu atgādinošas skaņas, kaķs- kaķis, putišs – putniņš.

Parasti, pirmie apzinātie vārdi rodas dažādās situācijās, kad mazulis ar žestiem un skaņām mēģina parādīt savu vēlēšanos. Bieži, rotaļu laikā, kad fonā skan mūzika, bērns var sākt dziedāt līdzi dzirdētiem vārdiem, vai atbildot uz vecāka jautājumu –  “Ko tu gribi? Sunīti? Saki: “Iedod….”.

Pirmā dzīves gada beigās, bērna vārdu krājums parasti ir apmēram 10 vārdi. Lielākoties tie sastāv no vienādām zilbēm, piemēram, mama, tete, baba. Patskaņi un līdzskaņi, šajā laikā, tiek izrunāti ar vien skaidrāk (a, k, g, m, o, u, b, p). 

Pirmā gada beigās, šķiet, ka mazulis saprot pilnīgi visu. Daudz zināmu vārdu un frāžu, īpaši tuvu cilvēku un mīļāko rotaļlietu vārdi. Atpazīst visus priekšmetus, kuri redzami attēlos ,kā arī darbības. Bērns pats izrunā 10 – 12 vārdus. Starp tiem, parasti daudzi ir skaņu attēlojošie, piemēram, vau – vau, ņau – ņau, bē – bē. Pārējie sasniegumi paliek patstāvīgas, attīstītas runas veidošanā uz dzīves otro gadu, kaut gan, ticiet vai nē- tieši šajā vecumā mēdz ne vien izņēmumi, bet ļoti liela atšķirība tajā, cik daudz un ko tieši katrs bērniņš apgūst.

Noteikti atzīmēsim, ka, visas vecāku darbības, piemēram, mūzikas klausīšanās savā dzimtā valodā, grāmatu lasīšana un pat vienkārša parunāšanās, mazajam cilvēciņam dod lielu atspaidu valodas apgūšanā un izpratnē.

27. aprīlis, 2023 Pusotra gada vecumā uz dārziņu

Pusotra gada vecumā uz dārziņu

Pusotra gada vecumā uz dārziņu

Viens no grūtākajiem brīžiem gan bērnam, gan vecākiem ir tad, kad laiks uzsākt bērnudārza gaitas. 

Nereti tieši vecāki ir tie, kas vairāk satraucas par bērna gaitām lielajā dzīvē. Var teikt, ka mazā cilvēka palaišana bērnudārzā ir kā “nabassaites pārgriešana” īpaši, ja tas notiek pirms bērna trīs gadu vecuma. 

Nesatraucaties, ja: 

  • bērns pusotra gada vecumā var nedraudzēties ar citiem bērniem, jo mazajam nozīmīgs būs pieaugušais. Tāpēc ir būtiski, lai mazo bērnu grupiņā būtu zinošs un empātisks personāls.
  • Bieži situācija, ka bērns nespēj adaptēties uzreiz. Nesatraucateis- dodiet viņam laiku! Viņš pārdzīvo, ka mamma vai tētis aiziet, bet svarīgi sevī saglabāt domu, ka pēc tam bērns dārziņā piedzīvot interesantu dienu.
  • bērns raud un negrib iet mājās vai pat ir dusmīgs, ka vecāks ir atnācis pakaļ, lai gan no rīta raudāja, ka negrib, lai mamma vai tētis dodas prom, ir neapmierinātības sajūta nevis par to, ka vecāks atnācis pakaļ, bet par to, ka no rīta aizgājis prom. Vecākiem ir jāiztur šo neapmierinājumu un jāsaprot, ka tas ir normāli un pieņemami.

Kas vajadzīgs, lai dārziņa gaitas sāktos vieglāk?

  • Adaptācijas periods bērnudārzā, pirmos 3–6 mēnešus vajadzētu nodrošināt, ka bērnudārzā pavadītais laiks ir īsāks, piemēram, no brokastīm līdz launagam.
  • Vecāki jābūt pārliecinātiem, ka bērns nodots gādīgās rokās. Ir vērts aprunāties ar bērnudārza audzinātāju, auklīti, lai pārliecinātos, ka bērns ir drošā un gādīgā aprūpē.

Slimošana.

Imunitāte nav norūdījusies- bērns iepriekš nav slimojis vai slimojis maz un tagad organisms attīsta savu imunitāti pret vīrusiem, kurus pārnēsā pārējie bērni. Tādēļ, slimošana, uzsākot bērnudārza gaitas var būt pat visai bieža.

Gadās, ka bērns slimojot pauž emocionālo nelabsajūtu. Tādā gadījumā, būtiski veicināt viņa adaptācijas spējas un radīt pieredzi, ka viņš tiek galā. 

Nekad nezinām, kāds būs “scenārijs” uzsākot dārziņa gaitas. To nevar paredzēt ne pēc bērna rakstura, uzvedības vai līdzšinējiem uzvedības ieradumiem. Galvenais, lai vecāki ar mierīgu sirdi laiž mazo uz bērnudārzu. Viss būs labi!

27. aprīlis, 2023 Triki, kā nomierināt mazuli

Triki, kā nomierināt mazuli

Triki, kā nomierināt mazuli

…tiko paēdis, nomainītas autiņbiksītes un tagad tu centies viņu nolikt pagulēt. Bet bērniņam citi plāni- viņš ir nemierīgs un raud bez mitas. 

Pirms ļaujies satraukumam, izmēģini vienkāršus padomus:

1. Pastaiga ar ratiņiem – ja atrodamies dzīvoklī, izvedu viņu kaut vai uz balkona. Svaigais gaiss nomierina mūs abus – putnu dziesmas un koku dejas vējā, bet ja saulīte spīd, vispār super!

2. Mazuļa zīdīšana un viegla šūpināšana bieži palidz, lai mierinātu mazuli. 

3. Padziedi mazulim. Izvēlies sev zināmas, vienkāršas miega dziesmiņas. Vari izvēlēties uz dungot līdzi kādai no Kidson.lv šūpuļdziesmām.

4. Vannošanās – rotaļas ar ūdeni uzlabo bērnu noskaņojumu un viņi patiešām atslābinās.

5. Muzikālā mīkstā rotaļlieta –  atliek tikai nospiest podziņu un mazaos nomierinās, klausoties jautro dziesmiņu, ko izpilda rotaļlieta

6. Spogulis- raudošu bērnu aiznes pie spoguļa. Rotaļas ar “citu” bēbi novērš uzmanību no raudāšanas un skumjām domām, bērniņš ātri aizmirst par savu nemieru.

7. Lielā vingrošanas bumba- sēdies uz vingrošanas bumbas, ņem mazo klēpī un šūpojaties vai viegli palēkājat. Sporta treniņš un izklaide vienlaicīgi.

8. Sāpes puncītī –  Liec mazuli uz muguriņas, paņem viņa kājiņas savās rokās un pabraucat “ar ritenīti”. Protams, līdzēt var arī jūsu ārsta ieteiktie pilieni.

9. Automāšīnas izbrauciens- dodies ar mazuli izbraukumā, sēžaties mašīnā un pavizinaties kādu gabaliņu. 

10. Tētis – ļauj ar mazuli kopā pabūt tētim, atpūties, nomierinies, un arī bērniņš nomierināsies.

11. Glāsti – papaijā un paglāsti savu mazuli pa visu ķermenīti sakot mīļus un maigus vārdus.

12. Dejas – ja miegs nav prātā, tad jāļaujas jautrām dejām. Iespējams, kāda jauta dziesma no TOP dziesmu albumiem novērsīs visas domas par bēdām un būs īstais laiks jautram smaidam. 

Liec lietā savu intuīciju, miers, viltība un mīlestību pret mazuli, lai atrastu tieši viņam piemērotāko un efektīvāko nomierināšanās veidu!

27. aprīlis, 2023 Kāpēcīšu periods

Kāpēcīšu periods

Kāpēcīšu periods

…tāpēc, ka beidzas ar “cē”! Tāda atbilde ir ne viena vien vecāka ikdiena! Bet mums ir saidrojumi, kā atjautīgi atbildēt kāpēcīšu periodā, kas ir ap bērna trīs līdz četru gadu vecumu.

1. Kāpēc “kāpēc” ?

Bērnam, aptuveni trīs līdz četru gadu vecumā, sākas ļoti intensīvs sevis un apkārtējās pasaules izzināšanas process. Viņam sāk parādīties interese par dažādām norisēm un lietu būtību, tādēļ arī “kāpēc” jautājumi no bērna izskan bieži. Gadās, ka vecākiem pacietības mērs mēdz ātri izsīkt un paliek grūti atbildēt uz visiem jautājumiem, taču psiholoģe __________ norāda, ka jautājumi tomēr nav nebūtiski. Bērna attīstībai tie ir ļoti svarīgi, tādēļ vecākiem ieteicams būt iejūtīgiem, pacietīgiem un no “kāpēc” jautājumiem tomēr neizvairīties.

2. Vai uz jautājumiem jāatbild?

Jāsaņemās pacietība un uz bērna jautājumiem vajadzētu atbildēt! Galvenokāt,  lai veicinātu bērna izziņas procesa veicināšanu un galvenais, lai bērns no vecāka saņemtu uzmanību. Savukaŗt, vecāks caur šiem jautājumiem var uzzināt, kas nodarbina bērna prātu, kas viņu tajā brīdī interesē, kas ir tās lietas, ko viņš vēro un ievēro.

Atbildēšana uz jautājumiem ir veids, kā būt kopā ar bērnu izzināšanas procesā, kas bērnam tajā brīdī ir ļoti svarīgs.

3. Ja mamma vai tētis nezina atbildi? 

Ja nezina atbildi, parasti mēs mēģinām kaut ko izdomāt, taču var arī godīgi var atbildēt: “Es nezinu, bet mēs varam kopā pameklēt atbildi.” Mszdienās, enciklopēdijas vietā mēs varam izmantot internetu. Var gadīties, ka paskaidrot lietas ir sarešģīti, tādēļ atbildi var sniegt arī kāds izzinošs un skaidrojošs video, piemērams, par to, kā dzīvo bites un kā izskatās bišu stropā.

Ja vecāks nezina atbildi uz jautājumu, atbildi var paprasīt arī kādam citam ģimenes loceklim, taču to nedrīkst izmantot kā taktiku, lai tiktu vaļā no bērna – ai, es tak nezinu, ej paprasi otram vecākam. 😉

4. Ja nav īstais laiks atbildēt?

Bieži bērns ļoti, ļoti vēlas uzdot jautājumus situācijās, kad mamma vai tētis ir aizņemti, piemēram, kad runā pa telefonu, satikušies ar kādu sen neredzētu kaimiņu, draugu vai paziņu un vēlas aprunāties. Tad bērnam vajag paskaidrot, ka vecāks ir saticis cilvēku, ar ko vēlas pabūt kopā, tādēļ uz bērna jautājumiem atbildēs vēlāk. Protams, ja solīts, tas noteikti jāizpilda.

5. Jautājumi teātrī, koncrtā un kino!

Izrādes laikā, bērnam var šķist ļoti nozīmīgi uzreiz noskaidrot, kāpēc kāds varonis kaut ko izdarījis tieši tā, un ne savādāk. Tādā situācijā, ja vien iespējams, vecāks var īsi un klusi pačukstēt atbildi, taču uz tālākiem jautājumiem norādīt, ka atbildēt starpbrīdī vai pēc izrādes.

Neērtie jautājumi neērti ir tikai vecākiem, bērniem tie ir vienkārši un ikdienišķi.

6. uzdod vienu un to pašu jautājumu atkārtoti.

Ja  bērns uzdod “kāpēc” jautājumu, uz kuru jau vairākas reizes ir atbildēts, jārīkojas atbildot ar pretjautājumu – un kā tev šķiet, kāpēc tā notiek? Šīmetode ir ļoti laba lai nodarbinātu bērna domāšanu un trennētu viņa atmiņu. Šāda atbilde liks pārdomāt jau iepriekš izrunāto un dzirdēto. Šī metode mudinās bērnu būt uzmanīgākam un vērīgam.

7. Uzmanības novēršanas taktika.

Dienas beigās, kad vecāks jūtas noguris no jautājumiem, kuriem, šķiet, nav gala, labi strādā uzmanības novēršanas taktika. Piemēram, ja ir sajūta, ka bērns tūdaļ sāks uzdot savus jautājumus, kādu jautājumu vecāks var pavaicāt pirmais – kā tev šķiet, kāpēc …? Šo taktiku nevajadzētu izmantot visu laiku, lai tomēr bērnam būtu iespēja pavaicāt arī sev interesējošo.

Kāpēcīšu periodā bērni mācās izmantot savu iztēli, lai risinātu problēmas un izprastu pasaules notikumus. Tas palīdz bērniem attīstīt savu kognitīvo un emocionālo attīstību. 

Lai arī kāpēcīšu periods var būt sarežģīts periods bērnu vecākiem, jo bērni var būt ļoti emocionāli un izteikt savas vēlmes ar dusmām, ja tās netiek apmierinātas. Tomēr, ja vecāki spēj saprast bērnu vajadzības un palīdzēt bērnam izmantot savu iztēli, lai atrisinātu problēmas, tas var palīdzēt bērnam veidot uzticības un drošības sajūtu.

Lai izdodas!

Vai bērnam jāklausās mūzika?

Vai bērnam jāklausās mūzika?

Jā, un vēlreiz Jā!

Jā, bērnam klausīšanās mūzikai var būt ļoti pozitīva ietekme uz viņa attīstību. Mūzika var palīdzēt attīstīt bērna dzirdes un ritma izjūtu, kā arī palīdzēt uzlabot viņa valodas prasmes.

Mūzikas pedagoģe Marta Sausiņa stāsta: “ ka bērni, kas klausās mūziku, ir spējīgāki uztvert un atšķirt dažādus skaņu toņus un ritmus, kas palīdzēs viņiem attīstīt dzirdes izjūtu un fonētisko apzināšanos. Tāpat mūzikas klausīšanās var uzlabot bērna vārdu saprašanu, jo mūzikas klausīšanās palīdz viņam attīstīt koncentrēšanās prasmes un uzmanības fokusu. Turklāt, bērna dzirdes un valodas prasmju attīstība var tikt veicināta arī ar dziesmu dziedāšanu un mūzikas spēlēšanu, piemēram, ar mūzikas instrumentiem, kas var palīdzēt uzlabot viņa fonētisko apzināšanos un izpratni par mūzikas struktūru un ritmu.”

Mūzikas klausīšanās un aktīva iesaistīšanās mūzikā var būt ļoti pozitīva ietekme uz bērna attīstību, jo tas palīdz uzlabot viņa dzirdes un valodas prasmes, kā arī veicināt koncentrēšanās prasmes un uzmanības fokusu.

Nepiemērotas mūzikas klausīšanās var negatīvi ietekmēt bērna attīstību, jo tas var traucēt viņa fonētisko apzināšanos un izpratni par mūzikas struktūru un ritmu. Piemēram, ļoti skaļa un intensīva mūzika var traucēt bērna dzirdi un radīt stresu un trauksmi, kas var kaitēt viņa emocionālajai un fiziskajai veselībai.

Turklāt, dažādas dziesmas var saturēt nepiemērotus vārdus vai tēmas, kas nav piemērotas bērnu uztverei vai izpratnei. Tāpat, ja bērns klausās nepiemērotu mūziku, kas var saturēt negatīvas vēstījums, tas var ietekmēt viņa uzvedību un attieksmi uz citiem cilvēkiem.

Tādējādi, ir svarīgi nodrošināt, ka bērns klausās piemērotu mūziku, kas palīdz viņam attīstīties un augt, un nodrošināt, ka bērna mūzikas klausīšanās notiek uzraudzītā un atbildīgā veidā.

Mājās, izvēlotie mūziku, ieteiktu to nodalīt, lai atšķirtos kas paredzēta rīta cēlienam no tās, kas piemērotāka gulētiešanas laikam. Piemēram, Kidson.lv ir pieejamas pat speciāli radītas mūzikas kolekcijas šādiem gadījumiem. Laikā, kad bērns rotaļājas, atskaņojiet viņam aktīvas un rotaļīgas, dziesmas. Savukārt pirms gulētiešanas – mierīgas melodijas.